http://dzivot-skaisti.mozello.lv/blog/ Dzīvot skaisti: iegūt - noturēt - attīstīt - Blogs http://dzivot-skaisti.mozello.lv/blog/params/post/4046989/dzivot-skaisti Fri, 29 Apr 2022 07:35:00 +0000 <p class="moze-justify"><b>Ko Tu ar to saproti - dzīvot skaisti? Kādas domas, tēli, emocijas Tev nāk prātā, kad iedomājies, kā būtu dzīvot skaisti? Jā tieši Tu. Kā būtu, ja Tev būtu viss, ko vēlies? Kur Tu dzīvotu? Ar ko? Kādu darbu darītu? Varbūt nemaz nestrādātu, bet gleznotu okeānu, gremdējot pēdas siltās pludmales smiltīs. Bet varbūt kāptu Everestā vai slēpotu Alpos. Kādas ir Tavas vēlmes? Un kas Tev traucē tās piepildīt?&nbsp;&nbsp;</b></p><hr class="moze-more-divider" style="text-align: justify;"><p class="moze-justify"><span>Es vairākus gadus dzīvoju ar sajūtu, ka nedaru to, ko vēlos. Pēc izglītības esmu juriste un ar augstskolā un vairāk nekā 15 gadu jurista praksē iegūtām zināšanām palīdzu cilvēkiem risināt problēmas. It kā jau viss labi, bet nav gandarījuma, jo juristi pārsvarā tiešām risina problēmas strikti noteiktos rāmjos. Taču iekšā visu laiku kāds urda - tas nav tas, ko es gribu. Bet ko es gribu? Es skaidri zinu, ko negribu, bet man nav ne jausmas, ko es gribu darīt citādi, lai ar darbu varētu nopelnīt naudu un arī gūt gandarījumu. Esmu apguvusi dažādas jomas - jurisprudence, tulkošana, nekustamo īpašumu tirdzniecība un apsaimniekošana, tīkla mārketings, kvalitātes vadība u.c.. Tās visas ir interesantas un noderīgas zināšanas un pieredze, taču kaut kā visu laiku pietrūkst. Pietrūkst radošuma, mākslinieciskuma. Tas arī ir iemesls, kāpēc laiku pa laikam piesakos kursos (šūšana, kaligrāfija...). "Es gribu kaut ko skaistu, ar ko palīdzēt cilvēkiem!" - tā 2020. gada februārī pateicu biroja kolēģim. Beidzot es noformulēju domu, bet tajā brīdī man nebija ne mazākās nojausmas, kas tas būs un ka pēc pāris mēnešiem mana vēlme piepildīsies.&nbsp;&nbsp;</span><br></p><p class="moze-justify">2020. gada 18. maijā (savas dzimšanas dienas priekšvakarā) es "sērfoju" Facebook un ieraudzīju kādas paziņas zīmējumu - tik ļoti interesantu un savdabīgu, ka nevarēju atraut savu skatu no tā. Apakšā bija <i>hashtag</i> "neirografika". Vārda pirmā daļa liecināja par saistību ar smadzeņu darbību, tik daudz man bija skaidrs. Ātri internetā sameklēju informāciju un acīmredzot nonācu pareizā informatīvajā laukā, jo pēc pāris video noskatīšanās notika mana lielā atklāsme (mans personīgais "zvaigznīšu brīdis") - es savu turpmāko dzīvi vēlos saistīt ar neirografiku, gribu to apgūt un ar to palīdzēt sev un citiem. Turklāt tas ir arī skaisti. Bummm! Un tajā brīdī iestājās pilnīgs miers - man vairs nav jāmeklē, ko es gribu. Esmu to atradusi. Apstākļi "salikās" tā, ka pēc divām dienām es jau piedalījos savā pirmajā mācību lekcijā (<i>on-line</i>), kura man atvēra pilnīgi jaunu pasauli - estētiskā koučinga (TM) pasauli, pasauli, kuru mēs padarām labāku ar marķieri, kurā mēs ar zīmējumiem izpētām sevi, izzīmējam sevi vispārākajā pakāpē, atrisinām un modelējam paši savas situācijas (gan terapetiskas, gan izaugsmes). Turklāt, lai šajā tehnikā zīmētu, nav jābūt māksliniekam, vien jāspēj noturēt rokā marķieris un jāspēj ļauties savām domām, jūtām un sajūtām. Šajā procesā patiesi iederas latviešu sakāmvārds "Katrs ir pats savas laimes kalējs."&nbsp;&nbsp;</p><p class="moze-justify">Lai sāktu dzīvot skaisti, vajag pavisam nedaudz - sev pajautāt: "Kā tieši es gribu dzīvot skaisti?" un spert pirmo soli.&nbsp;</p> http://dzivot-skaisti.mozello.lv/blog/params/post/3961322/ Mon, 10 Jan 2022 09:21:00 +0000 <div class="moze-justify"><b><span class="moze-large">Kādu rītu pamodos un sapratu, ka esmu mierīga. Mans prāts vairs neskrien septiņjūdžu zābakiem uz visām debess pusēm, esmu izgulējusies un nedomāju par kārtējiem, nebeidzamajiem dienas darbiem. Tā bija lieliska sajūta. Dienas laikā bija vairākas atklāsmes, kuras palīdzēja saprast, kā tas notika. Tas nenotika vienā dienā, pat ne vienā mēnesī vai gadā.&nbsp;</span></b></div><hr class="moze-more-divider"><p class="moze-justify">Mana iekšējā miera formula izrādījās diezgan vienkārša, bet, lai to atrastu, pagāja diezgan ilgs laiks. Bērnībā man grāmatas neinteresēja, labāk patika zīmēt, adīt vai ko citu radošu darīt. Mācību laikā ar grūtībām lasīju obligāto literatūru, bet augstskolā apguvu tikai profesionālās zinības (visu, kas saistīts ar jurisprudenci - likumi, skaidrojumi, utt.). Grāmatas tā apzināti sāku lasīt 2014. gadā, kad sāku jaunu biznesu. Mani tā laika mentori ir lieliski, sirsnīgi un ļoti inteliģenti cilvēki. No viņiem daudz ko mācījos, tostarp kāri tvēru informāciju, par katru grāmatu, kuru viņi ieteica izlasīt. Tā manā patukšajā grāmatplauktā parādījās arvien vairāk grāmatu par personīgo izaugsmi, par līderību, par savu spēju atklāšanu un attīstīšanu, zemapziņu utt. Gribēju uzbūvēt nopietnu biznesu, lai kādā brīdī varu nodarboties ar kaut ko radošu, bet nauda pati sevi vairotu.&nbsp;Lai arī bizness nedeva kāroto gandarījumu, sapratu, ka esmu pamatīgi mainījusies - mainījās mani uzskati par dzīvi, pasaules kārtību, par prioritātēm, vērtībām ne tikai privātajā dzīvē, bet arī uzņēmējdarbībā. Mana personība bija mainījusies, taču joprojām jutos kā vāvere ritenī, jo ikdienā darīju daudz dažādu lietu, papildus meklējot kādas radošas izpausmes, lai apslāpētu mūžam analītisko, racionālo, pareizo prātu (rokdarbi, šūšana, kaligrāfija...). Mana diena bija saskaldīta sīkās vienībās un radīja diskomfortu.&nbsp;</p><p class="moze-justify">2020. gadā iepazinu neirografiku (par to, kā līdz tai nonācu, būs atsevišķs stāsts), un pamazām sāku atbrīvoties no neracionālām bailēm, nepārtrauktas analizēšanas, stresa. Jo vairāk zīmēju, jo vairāk bloku noārdījās, jo spēcīgāk izjutu šīs metodes iedarbību. Bet kaut kāds iekšējs nemiers vēl palika, raizes par norisēm, kuras nespēju ietekmēt. Tā kā neirografika ir zinātnē balstīta psiholoģijas nozare, tad sāku interesēties par šo jomu, izlasot vairākas grāmatas (tostarp par smadzeņu darbību).&nbsp;</p><p class="moze-justify">2021. gadā, pateicoties ļoti jaukai dvēselei, kura šo planētu jau ir atstājusi, noklausījos Pētera Kļavas lekciju par nāvi (jūtīga tēma, par kuru reti runā, bet kas ļoti noderēja tieši, Viņai aizejot), tā aizsākot jaunu izziņas posmu manā dzīvē. Meditācija, ar kuru vienmēr iepriekš esmu bijusi "uz Jūs", ienāca uz palikšanu pēc apmeklētā retrīta pie Pētera. Savās lekcijās Pēteris iesaka grāmatas, kuras izlasot, var labāk saprast viņa stāstīto un iegūt zināšanas no "pirmavota". Man ir paveicies, jo šis lauciņš interesē mūs abus ar vīru, tāpēc pērkam un lasām grāmatas abi un pārrunājam izlasīto.&nbsp;</p><p class="moze-justify">Un pēc kāda laika es sapratu, ka mani vairs neuztrauc tās lietas, par kurām iepriekš "cepos", "vārījos", kuras nepārtraukti savā prātā "atgremoju". Es mierīgi reaģēju situācijās, kurās iepriekš varēju vienkārši "uzsprāgt". Es jūtos labi, un ticu, ka arī ģimene jūtas tāpat, jo mūsu katra individuālais iekšējais stāvoklis ietekmē apkārtējos, tāpat kā planētu kopumā.&nbsp; &nbsp;</p><p class="moze-center">Tā es esmu atradusi savu iekšējā miera formulu:&nbsp;</p><p class="moze-center"><b>IEKŠĒJS MIERS = neirografika + grāmatas + meditācija<img src="https://site-1259117.mozfiles.com/files/1259117/medium/NG-plus-gramatas.jpg" style="width: 365px;" class="moze-img-center"></b></p><p class="moze-justify">Kāpēc es to rakstu? Jo iedomājos, ka Tev varbūt ir līdzīgs dvēseles stāvoklis, no kura nezini izeju, un mans rakstītais var palīdzēt saprast virzienu. Varbūt Tev nevajadzēs visus manas formulas elementus, varbūt vajadzēs piemeklēt savu īpašo kombināciju. Bet ticu - kaut kas noderēs.&nbsp;</p><p class="moze-justify">Ja Tevi interesē manis izlasītās grāmatas šajā laikā, seko līdzi informācijai. Drīz būs grāmatu apskati (apskata forma un saturs vēl top...).</p>